Kas ir slepkavība
Slepkavības, kas mainīja vēstures gaitu
Ja tiek nogalināts anonīms cilvēks, nozieguma sekas aprobežojas ar viņu tuvinieku ciešanām. Tomēr prezidenta vai vadītāja slepkavībai ir acīmredzama sociāla ietekme un tā var ietekmēt vēstures gaitu.
Romiešu diktators Jūlijs Cēzars bija sadurts pie Senāta vārtiem ar savu draugu Brutusu un citiem sazvērniekiem. Viņa nāve tiek uzskatīta par pirmo politisko slepkavību vēsturē.
Kad Amerikas pilsoņu karš tuvojās beigām, prezidentu Abrahamu Linkolnu nošaut no tukšgaitas aktiera, kurš simpatizē konfederātam. Linkolns bija pirmais Amerikas Savienoto Valstu prezidents, kurš tika nogalināts viņa pilnvaru laikā (pēdējais slepkavotais prezidents bija Džons F. Kenedijs 1963. gadā).
1948. gada janvāra beigās Gandijs mājās mierīgi lūdzās, un fanātisks pretinieks ienāca viņa mājās un trīs reizes nošāva viņu līdz nāvei
Citas slepkavības ir daļa no cilvēces vēstures, kā tas notika ar Džona Lenona, Če Guevara, Trockija, cara Nikolaja ll vai Martina Lutera Kinga slepkavībām.
Pēc slepkavības dzimis mīts
Lai arī katrai slepkavībai ir sava vēsture, pastāv atkārtota parādība, mīta dzimšana. Kad slavenība tiek noslepkavota, viņa nāve rada vispārēju krampju, un varoņa figūra iegūst vēl lielāku dimensiju. Ja Če Guevara, Kenedijs vai Gandijs nebūtu nogalināti, viņi būtu iegājuši vēsturē kā attiecīgi tēli, taču vardarbīgā nāve viņus ir padarījusi par patiesiem simboliem.
Lielākā daļa slepkavību ir bijušas literāras un filmas iedvesmas avots
Mēs zinām, kā Jūlijs Cēzars izdarīja noziegumu caur Šekspīru, un Kenedija, Lutera Kinga vai Trostska nāve tika atcerēta vairākās filmās.
No vēsturiskā viedokļa slepkavība kļūst par ierosinošu tēmu. Dažiem tas ir galvenais aspekts, lai izskaidrotu vēsturisko realitāti. Citiem slepkavība ir lieliski piemērota, lai ieviestu kādu sazvērestības teoriju. Dažos gadījumos līdera nāve kļūst par ideālu simbolu.
Foto: Fotolia - ArTo
