Kopulējošie teikumi ir tie, kurus veido darbības vārdi būt, būt un šķist, kā arī dažas verbālās perifērijas, kuras veido šie darbības vārdi. Šajos teikumos vienmēr ir atribūts, kas pavada darbības vārdu. Tādējādi “Sāra ir japāņu valoda”, “Manuels ir sekretārs” vai “Luisa ir no Barselonas”, verbālajai formai ir pievienots kāds atribūts (atribūts var būt lietvārdu frāze, īpašības vārda frāze vai prepozicionāla frāze).

Kopulējošos teikumos predikāts nav verbāls, bet ir nominālā tipa

Šie teikumi tiek saukti par kopulativitāti, jo to darbības formām pašām nav pilnīgas nozīmes, un to funkcija ir apvienot subjektu un atribūtu vai predikātu. Teikums “Gabriela ir mans draugs” ir koplatīvs, jo tajā tiek lietots darbības vārds, lai to apvienotu, un kas subjektu apvieno ar atribūtu.

Jāatzīmē, ka predikātu kopulatīvajos teikumos sauc par nominālo predikātu.

Paredzamās lūgšanas

Jutīgo teikumu veido darbības vārdi, kas nav būt, būt vai parādīties. Tomēr šos teikumus var veidot arī kopulatīvi darbības vārdi ar predikatīvu vērtību. Tādējādi "María ir no Bogotas" un "María ir Bogota", pirmais ir kopulējošs teikums, jo atrašanās no Bogotas nozīmē subjektam raksturīgu kvalitāti, bet otrajā - Bogotā ir netieša situācija.

Šos teikumus vienmēr veido subjekts un verbāls predikāts, ja vien verbālā predikāta kodols nav kopējamais darbības vārds. Šajā nozīmē mēs runājam par verbālu predikātu, kad teikuma darbības vārdam nav jābūt, jābūt vai parādās.

Teikumā "Sāra dejo" tas ir prediktīvs, jo lietotajam darbības vārdam nav jābūt, jābūt vai parādās, kā arī tāpēc, ka darbības vārdam dejot ir pilnīga nozīme, un tam nav vajadzīga jebkāda veida pazīme, lai teikumam būtu jēga.

Dažādi teikumu klasificēšanas kritēriji

Atšķirība starp kopulējošajiem un predikatīvajiem teikumiem ir balstīta uz darbības vārda raksturu. Tomēr teikumus var klasificēt citos veidos:

1) ja ņemam vērā runātāja nodomu, ir deklaratīvi, nopratinoši, izsaucoši, šaubīgi, imperatīvi vai izmisīgi teikumi,

2) ja mēs apsvērsim vajadzību pēc tieša papildinājuma, mēs runāsim par pārejošiem vai intransitīviem teikumiem,

3) ja mēs uzskatām locekļus, kas veido teikumu, mēs runāsim par vienreizēju vai divkāršu lūgšanu un

4) ja darbības vārdu izsaka pati par sevi, tas ir refleksīvs teikums, un, ja darbība tiek dalīta, tas ir abpusējs teikums.

Foto: Fotolia - monikakosz