Neatbilstības definīcija
Neatbilstība valodā
Runājot, mums jāievēro daži loģiski pamatnoteikumi. Ja mūsu vārdos nav ievēroti loģiski principi, rodas neatbilstība. Šajā ziņā pretrunu princips ir saderības kritērijs, jo mēs nevaram apgalvot, ka kaut kas ir lieta un tajā pašā laikā tā nav (Huans ir garš, bet zems neatbilst šim principam). Identitātes princips ir vēl viens būtisks kritērijs, jo lieta noteikti ir vienāda ar sevi. Šie divi principi ir skaidri domāšanas likumu piemēri, kas ietekmē valodu. To neievērošana nozīmē acīmredzamu neatbilstību.
Dažiem retoriskiem skaitļiem ir zināma neatbilstība, taču tā nav stingra pretruna, bet gan valodas spēle. Piemēram, paradokss, ko mēs paužam, runājot par kluso mūziku, slavenā Santa Terēzes dzejolis "Es dzīvoju, nedzīvojot manī" vai kāda cilvēka kā nabaga bagāta cilvēka raksturojums. Absurdas un sirreālisma mākslas teātrim ir arī skaidra neloģiska un nesaprotama nozīme, taču tas nenozīmē, ka tie ir bezjēdzīgi.
Neatbilstības saistībā ar darbībām
Dažreiz mēs apstiprinām lietas, kas ir pretrunā ar mūsu rīcību. Ja es saku, ka esmu dāsns cilvēks, bet es nepalīdzu citiem, es saku neatbilstību, jo tas, ko es saku un tas, ko es daru, nesakrīt.
Neatbilstība nebūt nav meli, jo kāds var godīgi noticēt, ka saka patiesību, pat ja viņu vārdi nav patiesi. Neatbilstība starp mūsu teiktajiem vārdiem un mūsu izturēšanos ir iekšējas pretrunas izpausme.
Pretrunīgas pasaules
Sapņu pasaule neatbilst veselajam saprātam. Sapņojot, mums ir pieredze, kas var būt absolūti nesaderīga. Es varu sapņot, ka lidoju virs Saules vai ka no manis mutes iznāk pūķis. Sapņu pasaulē idejai par neatbilstību ir ļoti atšķirīga nozīme nekā reālajā pasaulē.
Dažām paranormālām parādībām ir nesavienojama dimensija, jo tās neatbilst veselajam saprātam un pārsniedz loģiku un racionalitāti.
Fotoattēli: iStock - robertiez / Orla