Pārstāvības jēdziens nozīmē rīcību kāda interesēs vai vārdā. Tomēr, ja mēs runājam par politiku, pārstāvība nozīmē kaut ko vairāk, jo dažiem valdniekiem, kas pārstāv pilsoņus, ir jārūpējas par visas sabiedrības kopējo labumu. Citiem vārdiem sakot, kad kopienas locekļi izraugās un ievēl kādu no saviem biedriem uzņemties noteiktus valdības pienākumus, mēs runājam par politisko pārstāvību.

Vispārējie politiskās pārstāvības principi demokrātiskās sistēmās

Sākot ar 1789. gada Francijas revolūciju, pamazām izplatījās reprezentatīvās demokrātijas jēdziens. Laika gaitā demokrātijas pārstāvības modelis tika nostiprināts daudzās planētas valstīs. Šīs pārvaldes sistēmas pamatā ir četri principi:

1) valdniekus ievēl pilsoņi, izmantojot periodisku vēlēšanu procesu,

2) valdniekiem ir zināma autonomija attiecībā uz pārvaldīto interesēm,

3) politiskos lēmumus veido debašu un ideju un konfrontācijas gaisotnē

4) dažādām nācijas pilnvarām (likumdošanas, izpildvaras un tiesas) jādarbojas neatkarīgi, tā, lai valdības (izpildvaras) politiskā pārstāvība nevarētu iejaukties pārējās divās varas.

No otras puses, lai pastāvētu politiskās pārstāvības režīms, kas balstās uz demokrātiskiem ideāliem, ir jāievēro noteiktas prasības

1) visiem vēlētājiem jābūt vienlīdzīgiem, kas tautas izpratnē tiek dēvēts par “viens pilsonis, viena balss”,

2) pārstāvjus, kuri pilda valdības funkcijas, kontrolē opozīcijas pārstāvji,

3) jebkurai politiskajai pārstāvībai jābalstās uz likuma un likuma varas ievērošanu,

4) sabiedrībā kopumā jābūt līdzdalības mehānismiem, lai pilsoņi varētu darīt zināmu savu viedokli, nevis tikai balsot katru noteiktu laika periodu,

5) ka vārda brīvību un visas brīvības var izmantot līdzāspastāvēšanas un iecietības ietvaros un

6) ka valsts garantē, ka dažādās politiskās partijas, kas piedalās vēlēšanās, darbojas ar vienādiem noteikumiem un tiek ievērots vēlēšanu gala rezultāts.

Pilsoņu līdzdalība

Dažādie pārstāvniecības modeļi, kuru pamatā ir demokrātija, apsver pilsoņu līdzdalību. Katram pilsonim ir savs redzējums par to, kādai jābūt viņu līdzdalībai savas valsts politiskajā dzīvē. Tādējādi daži uzskata, ka pietiek ar periodisku balsošanu, bet citi nevēlas piedalīties un nolemj nebalsot par kādu no iespējamiem pārstāvjiem.

Ir kāda pilsoņu nozare, kas uzskata, ka demokrātiskajā sistēmā jāiekļauj jauni līdzdalības mehānismi (atkāpšanās referendums, apstiprinošs referendums vai tautas apspriešana).

Fotoattēli: Fotolia - Sentavio / Sentavio