Surreālisma definīcija
Kā saka nosaukums, sirreālismu kā māksliniecisko avangardu raksturoja tas, ka tas tika novērots patiesībā nereālā, absurda vai fantastiskā veidā. Daudzos gadījumos sirreālistu gleznas nav realitātes, bet gan sapņu un neracionālu ideju produkts, kas māksliniekam bija prātā, veidojot darbu. Darbiem nav grafiskas linearitātes, atstarpes parasti tiek sadalītas, figūru proporcijas nav reālas un krāsas bieži tiek apgrieztas.
Tā laika sociāli politiskais konteksts neapšaubāmi ir saistīts ar šī mākslinieciskā avangarda attīstību, jo tas tika ievietots vēsturiskā vispārējās krīzes periodā, ko izraisīja karš un dažādas ekonomiskās un sociālās komplikācijas. Šai izmisuma, baiļu un nekārtības realitātei sirreālismā bija viens no skaidrākajiem pārstāvjiem, kad šie mākslinieki demonstrēja atšķirīgu, mainītu un daudzos gadījumos haotisku realitāti.
Tomēr sirreālisms nebija tikai mākslinieku grupa, kas centās reprezentēt realitāti savādāk. Pateicoties francūža Andrē Bretona darbam, kustība izplatījās lielā Eiropas daļā un to darīja īpaši filozofiskā un teorētiskā līmenī, sasniedzot punktu, lai izveidotu to, ko viņi paši sauca par “sirreālistu revolūciju” vai pilnīgu loģiskas un racionālas domas neesamību.
Starp nozīmīgākajiem sirreālisma māksliniekiem bez šaubām jāpiemin Salvadors Dalī, Renē Magritte, Man Ray, Joan Miró, Paul Klee un daudzi citi, kuru darbi ir nepārspējami savā unikālajā, izaicinošajā un dziļi poētiskajā stilā.
