Informācijas definīcija
Dažādās akadēmisko studiju zinātnēs un disciplīnās informāciju sauc par satura elementu kopumu, kas caur kodiem un modeļiem piešķir nozīmi pasaules lietām, objektiem un entītijām. Informācija ir būtiska visām darbībām, kas saistītas gan ar cilvēkiem, gan citām dzīvām lietām. Dzīvnieki interpretē informāciju no dabas un savas vides, lai pieņemtu lēmumus, tāpat kā augi. Cilvēks tomēr spēj ģenerēt kodus, simbolus un valodas, kas bagātina informāciju, modificē to, reproducē to un pastāvīgi atjauno, piešķirot tai jaunas sajūtas.
Piemēram, skaitļošanai informācija ir organizētu un apstrādātu datu kopums, kas veido ziņojumus, instrukcijas, operācijas, funkcijas un jebkāda veida darbības, kas notiek saistībā ar datoru. Tā paša procesoram ir nepieciešama informācija, lai izpildītu saņemto pasūtījumu, un visi skaitļošanas uzdevumi ir saistīti ar informatīvo datu apmaiņu no vienas vietas uz otru. Tas notiek ne tikai elektroniski datora iekšienē, bet arī ir dabiski darbībām, kuras jebkurš lietotājs veic ar datoru.
Starp tām teksta dokumenta rakstīšana, attēla rediģēšana, video atskaņošana vai ierakstīšana, kalkulatora lietošana ir visas darbības, kas saistītas ar informācijas ievadīšanu un iziešanu. Galvenokārt tās darbības, kas saistītas ar tīmekli, ir saistītas ar informācijas meklēšanu: interneta vietņu pārlūkošana, enciklopēdiju konsultēšana, ziņojumu apmaiņa ar draugiem un paziņām, emuāra izveidošana utt.
Pašlaik tiek uzskatīts, ka mēs dzīvojam informācijas laikmetā un ka mūsdienu sabiedrības atrod savu galveno pamatu visa veida datu un satura apmaiņai, ģenerēšanai un atjaunošanai globālā līmenī.
