Kas ir Laissez Faire

17. gadsimta beigās daži franču tirgotāji un uzņēmēji organizēja protesta akciju, lai iebilstu pret valsts iejaukšanos. Viens no saukļiem, ko izmantoja, lai izteiktu savu diskomfortu, bija "laissez faire, laissez passer", kas burtiski nozīmē "ļaujiet darīt, atlaidiet". Ar šo koncepciju viņi paziņoja par centieniem: ekonomisko darbību nedrīkst pakļaut pārmērīgai valsts kontrolei.

Laissez faire kampaņa šķērsoja Francijas robežas un īsā laikā kļuva populāra tādās valstīs kā Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis.

Jēdziens, ko parasti izmanto pret valsts iejaukšanos

Prasības sauklis kļuva par ekonomikas doktrīnu. Šis franču valodas izteiciens tiek izmantots divos veidos. No vienas puses, tas ir sinonīms anti-intervencionālismam, un tajā pašā laikā tas tiek izmantots pretstatā nacionalizācijas idejai.

Ekonomiskā liberālisma teorētiķi pirmie aizstāvēja laissez faire doktrīnu. Skotu ekonomists Ādams Smits tiek uzskatīts par liberālisma tēvu un pirmo kapitālisma teorētiķi.

Liberālisms un kapitālisms ir savstarpēji cieši saistīti, un abi ir balstīti uz šādiem vispārīgiem principiem: individuālo brīvību un tiesību aizstāvēšana, brīva tirdzniecība, uzņēmējdarbības brīvība un cieņa pret privāto īpašumu. Šo ideālu aizstāvēšana obligāti nozīmē, ka valsts nedrīkst iejaukties ekonomikas lietās. Līdz ar to laissez faire doktrīna ir jebkuras liberālas pieejas būtiska sastāvdaļa.

Liberāļi var nepiekrist daudzos veidos, bet viņiem lielākoties ir šādas idejas:

1) brīvība ir politikas un ekonomikas pamatvērtība,

2) nācijas valdībai jāiejaucas sabiedrībā tikai tad, ja tiek apdraudētas brīvības,

3) cieņa pret visiem indivīdiem ir svarīgāka par kolektīvu, un ideja par kopējo labumu tiek uzskatīta par abstrakciju, kurai nav jēgas vai kas attaisno komunisma kolektivistiskās pieejas,

4) liberāļi skeptiski izturas pret jebkura veida varu, ieskaitot valsts varu,

5) aizstāvēt visu personu vienlīdzību likuma priekšā un

6) ekonomiskajai sistēmai vajadzētu sevi organizēt spontāni un ar iespējami mazāku valsts iejaukšanos (šajā brīdī visvairāk tiek novērtēta laissez faire ideja).

Vadības stils

Koncepcijas attīstās, un laissez faire ir labs piemērs tam. Papildus ekonomikas doktrīnai šo izteicienu lieto arī, lai atsauktos uz vadības formu.

Ir vadītāji un priekšnieki, kuri vēlas kontrolēt visus savu padoto procesus un pieņemt ļoti kontrolējošu attieksmi. Vēl viena ļoti atšķirīga attieksme vadībā ir laissez faire. Tie, kas ieņem šo nostāju, nodrošina darba grupai instrumentus dažādu projektu uzsākšanai.

Īsāk sakot, šie vadītāji pēc iespējas mazāk iejaucas strādnieku ikdienas darbā un piedalās tikai tad, kad var palīdzēt.

Fotoattēli: Fotolia - Korni007 / Tobias Arhelger

Saistītie Raksti