Termins konteksts mūsu valodā tiek plaši izmantots un ļauj mums atsaukties uz visu, kas fiziski un simboliski ieskauj notikumu vai notikumu, lai gan tieši tas ļauj mums interpretēt un saprast konkrēto faktu, vai tas būtu tā simboliskais konteksts vai materiāls.

Tikmēr kontekstu veido situāciju, parādību un apstākļu kopums, kas apvienojas noteiktā vēstures brīdī un vietā un kuriem ir acīmredzamas sekas notikumiem, kas notiek to telpas-laika robežās, papildus ļauj mums efektīvi izprast ziņojumu. Lai arī tā definīcija var kļūt sarežģīta, jo tas ir ārkārtīgi abstrakts jēdziens, šī vārda būtība ir tā, ka tas paredz parādību specifiku, jo tās ir apvienotas unikālā un neatkārtojamā veidā, lai ietekmētu tajā notiekošo.

Konteksta jēdziens parasti tiek saistīts ar sociālajām zinātnēm, kurās vēsturiskās, sociālās, ekonomiskās, psiholoģiskās vai antropoloģiskās parādības nevar pilnībā izolēt no vides, kurā tās notika vai notika, kas ir tas pats, kas teikt, ka tos nevar saprast, neņemot vērā kontekstu, kurā tie notika. Šajā ziņā, riskējot ar izolētas izpratnes iespēju, nozīmētu neapsvērt visus elementus, kas ietekmē pašu parādību vai situāciju, tādējādi panākot neobjektīvu vai nepilnīgu analīzi un daudzās situācijās kļūdainu.

Tā vietā šāda situācija ne vienmēr var būt dabas vai matemātikas zinātnēs, kurās pētītos elementus var analizēt izolācijas apstākļos (piemēram, tos, kas tiek reproducēti laboratorijā).

Apstākļi, kas veido katra veida kontekstu, parasti ir ļoti specifiski, un, kaut arī tos var atkārtot citos laikos vai vietās, ir gandrīz neiespējami tos visus sagrupēt vienādi, tiem ir tāda pati vieta vai nozīme kā citos gadījumos, un arī, ka tie rada tieši tādus pašus rezultātus. Pēc tam konteksts ir rūpīgi jāanalizē kā ļoti specifiska realitāte, kas nav salīdzināma ar citiem, kuros dziļi ietekmē un nosaka nākamās parādības.

Kontekstualizācijas darbība nozīmē situācijas ievietošanu kontekstā, kas tiek uztverta izolēti un atdalīta no visiem elementiem, kas to ieskauj un ietekmē. Tādējādi ir normāli izmantot šo frāzi, analizējot avotu vai dokumentu, kas nonāk pie mums izolēti, bet kura nozīme ir noteikta momenta un telpas rezultāts.

Daudzus notikumus, kas notikuši visā cilvēces vēsturē, nevarēja saprast, izskaidrot bez tiem atbilstošā konteksta, tas ir, ja konteksts, kurā tie notika, nav minēts, un tas vairumā gadījumu ir bijis Pat to, kurš ir devis ceļu uz šo mantošanu, diez vai var saprast.

Piemēram, Francijas revolūciju, kas ir viens no nozīmīgākajiem vēsturiskajiem sociālajiem un politiskajiem notikumiem un kurai ir tik daudz seku, nevar izskaidrot bez atbilstošā konteksta, kurā tā notika: ar dominējošo monarhisko režīmu, kas nesakrita tās radītās stingrības dēļ. ar izmaiņu scenāriju; tāda jauna sociālā segmenta kā buržuāzija parādīšanās, kam piederēja ievērojama ekonomiskā vara, bet kas tika atvienots no politiskajām tiesībām un pēc tam sāka tos stingrāk pieprasīt; tautas klases sāka paust savu neapmierinātību, saskaroties ar nabadzību un monarhijas pārmērīgajiem tēriņiem; Apgaismības ideju izplatīšana, kas tikai pavēra ceļu uz jaunu, līdzdalīgāku valdības formu; ekonomiskā krīze, ko izraisīja slikta lauksaimniecības raža.

Konteksta nozīme komunikācijā

Daudzkārt viņa analīze netiek ņemta vērā, bet konteksts ir jautājums, kas vienmēr jāņem vērā, runājot ar citu personu, jo kultūras atšķirībām, kas var pastāvēt starp sarunu partneriem, mums būs jāpievieno arī varianti tajā pašā valodā un lietojumi. un muita. Piemēram, dažās kultūrās ir ierasts, ka cilvēki sveic viens otru ar skūpstu uz vaiga, pat ja viņi viens otru nepazīst, un citās šādu faktu var uzskatīt par pārlieku pārliecību.

Kaut kas līdzīgs var notikt ar pašu valodu, piemēram, noteiktā sociālajā klasē var tikt izmantoti noteikti vārdi vai kodi, kas ārpus tās, bet citā klasē - var būt aizskaroši vai nepiemēroti.