Laba sprieduma jēdziens attiecas uz mūsu spēju pareizi spriest. Šajā ziņā mūsu analizētā koncepcija atsaucas uz taisnīguma ideju. Citiem vārdiem sakot, runa ir par racionāla un morāla kritērija noteikšanu, lai pareizi saskatītu pareizo un nepareizo, labo un nepareizo.

Lēmumu pieņemšana un labs spriedums

Mums nav citas izvēles kā pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem. Mūsu pieņemtais lēmums būs pareizs, ja tas būs pamatots ar saprātīgu un saprātīgu kritēriju no morālā viedokļa un mūsu personīgajām interesēm. Mums jāpatur prātā, ka, saskaroties ar daudziem lēmumiem, mēs saskaramies ar dilemmu: rīkoties saskaņā ar godīgu kritēriju vai darīt to, kas mums nāk par labu.

Ja es rīkojos pēc taisnīguma kritērija, es varu sevi nodarīt, un, ja aizstāvu tikai savas intereses, es varu rīkoties negodīgi. Labs spriedums ir individuālas pārdomas, ar kuru palīdzību mēs vērtējam savus lēmumus, meklējot pareizo līdzsvaru starp taisnīgumu un mūsu pašu labumu.

Laba sprieduma pamatnostādnes

Reliģijas piedāvā virkni priekšlikumu, kas kalpo par atskaites punktu saviem sekotājiem, lai rīkotos ar labu lēmumu (piemēram, kristietības pielūgums vai cieņa pret visām dzīvajām būtnēm, ko atbalsta budisms). No otras puses, ētikas teorijās ir argumenti, kas ļauj noteikt derīgus morāles kritērijus. Papildus reliģiskiem vai filozofiskiem priekšlikumiem laba sprieduma iegūšanai ir noderīgas dažas vispārīgas pamatnostādnes:

1) tādu vērtību apmācība kā cieņa, sirsnība vai individuālā atbildība,

2) kaut kāda veida morālo kritēriju izmantošana (piemēram, Kantian kategoriskais imperatīvs),

3) zināšanas par likumiem un kodeksiem, kas regulē dzīvi sabiedrībā (tiesību jomā, sociālajās normās utt.),

4) to cilvēku piemērs, kuri savā personīgajā dzīvē rīkojas pēc taisnīguma vēlmes un

5) refleksija kā ieradums pirms lēmumu pieņemšanas.

Šīs vadlīnijas var izmantot, lai palīdzētu veidot labu spriedumu.

Kas ir slikts spriedums?

Mēs sakām, ka kādam ir slikts spriedums, rīkojoties muļķīgi, pret noteiktajām morālajām vērtībām, bez veselā saprāta, neelastīgi un steidzīgi, ar savtīgu garu un bez morāla kritērija.

Spriedums ir cilvēka dvēseles fakultāte, kas ļauj mums izvēlēties starp to, kas ir pareizs vai nē, starp to, kas ir patiess pret to, kas ir nepatiess. Mums kā indivīdiem ir spriedums, jo mēs rīkojamies racionāli un atbilstoši morālajām vērtībām. Dzīvniekiem trūkst šīs spējas, jo viņu rīcībā dominē viņu instinkti.

Foto: Fotolia - Sapunkele