Improvizācijas definīcija
Spontānums darbībās
Improvizācija ir spontānas un dabiskas personas rakstura iezīme viņu žestos un attieksmē. Ir cilvēki, kuri vēlas visu kontrolēt un neatslābst. Šī iemesla dēļ viņi arī nebauda simtprocentīgu dzīvi, jo gaida, ka viss ir savās vietās.
Iemācīšanās improvizēt ir emocionāla intelekta darbība, kas vairāk nekā nepieciešama, lai dzīvotu ar labāku dzīves kvalitāti. Pagātne, tagadne un nākotne iezīmē cilvēka dzīves līniju. Pagātne ir nekustīga, nākotne ir tikai hipotēze, un patiesībā dzīvot var tieši tagadnē.
Dzīves līdzsvars, kas rada laimi
Īstā laimes atslēga ir līdzsvara atrašana starp improvizāciju un ekstrēmo plānošanu. Jūs nevarat dzīvot nejauši, kā arī nevarat rīkoties pēc impulsiem. Ir skaidrs, ka lēmumu pieņemšanā ir apdomīgi rīkoties.
Mēs nedrīkstam aizmirst organizāciju
Ja jūs vienmēr aizrauj improvizācija, tad, visticamāk, jūs nesasniegsit mērķus, kurus sev bijāt izvirzījuši, jo katram mērķim ir nepieciešams iepriekšējs plāns. Tā vietā bieži vien ceļa vidū uz augšu ir jā improvizē, lai minēto rīcības plānu pielāgotu faktu realitātei.
Cilvēki, kuriem piemīt spēja improvizēt, ir tie, kuri spēj pielāgoties apstākļiem, jo pozitīvas domāšanas dēļ viņi saskaras ar izmaiņām. Noteiktos laikos spēja improvizēt var glābt cilvēku no nepatikšanām. Piemēram, kad aktieris uz skatuves iznāk tukšs, viņam jā improvizē, lai saglabātu skriptu.