Improvizācija parāda cilvēka spēju stāties pretī notikumiem, kas notiek bez iepriekšējas plānošanas. Patiesībā carpe diem filozofija ir balstīta uz dzīves ikdienas improvizēšanas nozīmi, jo nav iespējams plānot galapunktu vismazākajās detaļās.

Spontānums darbībās

Improvizācija ir spontānas un dabiskas personas rakstura iezīme viņu žestos un attieksmē. Ir cilvēki, kuri vēlas visu kontrolēt un neatslābst. Šī iemesla dēļ viņi arī nebauda simtprocentīgu dzīvi, jo gaida, ka viss ir savās vietās.

Iemācīšanās improvizēt ir emocionāla intelekta darbība, kas vairāk nekā nepieciešama, lai dzīvotu ar labāku dzīves kvalitāti. Pagātne, tagadne un nākotne iezīmē cilvēka dzīves līniju. Pagātne ir nekustīga, nākotne ir tikai hipotēze, un patiesībā dzīvot var tieši tagadnē.

Dzīves līdzsvars, kas rada laimi

Īstā laimes atslēga ir līdzsvara atrašana starp improvizāciju un ekstrēmo plānošanu. Jūs nevarat dzīvot nejauši, kā arī nevarat rīkoties pēc impulsiem. Ir skaidrs, ka lēmumu pieņemšanā ir apdomīgi rīkoties.

Galvenais ir improvizēt vajadzīgajā laikā un tajās dzīves jomās, kur tu vari ļaut sev rīkoties šādā veidā, piemēram, brīvā laika pavadīšanas laikā. Gluži pretēji, dažās jomās improvizēt atkarībā no brīža ir bezatbildības žests. Tas attiecas, piemēram, uz mutvārdu eksāmena pasniegšanu, darba interviju vai jebkuru citu pārbaudījumu, kas prasa iepriekšēju darbu un daudz pūļu.

Mēs nedrīkstam aizmirst organizāciju

Ja jūs vienmēr aizrauj improvizācija, tad, visticamāk, jūs nesasniegsit mērķus, kurus sev bijāt izvirzījuši, jo katram mērķim ir nepieciešams iepriekšējs plāns. Tā vietā bieži vien ceļa vidū uz augšu ir jā improvizē, lai minēto rīcības plānu pielāgotu faktu realitātei.

Cilvēki, kuriem piemīt spēja improvizēt, ir tie, kuri spēj pielāgoties apstākļiem, jo ​​pozitīvas domāšanas dēļ viņi saskaras ar izmaiņām. Noteiktos laikos spēja improvizēt var glābt cilvēku no nepatikšanām. Piemēram, kad aktieris uz skatuves iznāk tukšs, viņam jā improvizē, lai saglabātu skriptu.