Intensitātes definīcija

Terminu intensitāte var definēt kā spēka pakāpi vai līmeni, kas tiek pielikts uz dabas objektu vai mehānisku ierīci. Tā kā intensitātes jēdziens pastāv daudzās zinātnes disciplīnās, psiholoģijas gadījumā to var piemērot arī citiem elementiem, piemēram, abstraktu matemātisko elementu gadījumam, kā arī indivīda raksturam vai temperamentam. Intensitāte vienmēr ir paša objekta kvalitāte, un to izmanto, lai to aprakstītu un definētu noteiktos brīžos, telpās vai situācijās.

Ja mēs cenšamies saprast, kāda ir intensitāte vai kā tā iedarbojas uz objektiem no fizikāli matemātiskā viedokļa, mums ir jāpaskaidro, ka intensitāte ir rezultāts vienādojumam, kas reizina enerģijas blīvumu (vai enerģiju uz vienību) ar ātrumu kurā šāda enerģija pārvietojas. Tad ir skaidrs, ka intensitātes jēdziens vienmēr paredz kustību no vienas telpas uz otru, kustību, ko rada spēks. Šis vienkāršais vienādojums tiek īpaši izmantots, lai izprastu tādas parādības kā skaņas, gaismas vai citu dabas elementu, piemēram, ūdens, gaisa, utt. Intensitāti.

Terminu intensitāte parasti izmanto arī, lai aprakstītu noteikta veida personības vai cilvēku temperamentus. Intensitāte šajā ziņā nekad nav reducējama uz vienādojumu, bet drīzāk process, kas apvieno noteiktus bioloģiski ķīmiskos elementus ar psihiskajiem elementiem. Šī elementu kombinācija ir īpaša katram indivīdam un parasti rada dažāda veida rakstzīmes, kas var atšķirties pēc izturēšanās intensitātes līmeņa. Personības intensitāte var kļūt redzama, ja nav iespējams saturēt, apspiest vai neitralizēt noteiktas sajūtas, jūtas vai emocijas. Šajā ziņā intensīvs cilvēks ir tas, kurš rīkojas pēc savām emocijām (raudāšana, aizraušanās, dusmas, dusmas), nevis pēc saprāta vai loģikas.

Saistītie Raksti