Kas ir ķīmiskās izmaiņas

Process, kurā vielas raksturs tiks mainīts

Šajos procesos tiek mainīta attiecīgās vielas būtība, un emblematiski šāda veida izmaiņu piemēri ir sadegšana un korozija.

Iepriekšminētajā ķīmiskajā reakcijā tiks mainīta uzbūve un sastāvs, kam ir nozīme, jo no sākotnējām vielām nāks dažādas sākotnējās vielas.

Tikmēr vielas var kļūt par elementiem, kas ir tāda veida viela, ko veido atomi, kuriem ir viena klase, vai ķīmiski savienojumi, kas ir viela, ko veido divu vai vairāku ķīmisko elementu savienība.

Tipisks ķīmisko izmaiņu piemērs ir tāds, kas rodas, kad skābeklis, kas apdzīvo mūsu gaisu, reaģē ar dzelzi un rada dzelzs oksīdu, kas precīzi sastāv no dzelzs un skābekļa elementiem.

Jāatzīmē, ka apstākļi, kādos notiek ķīmiskā reakcija, var ietekmēt produktu rezultātus, tomēr pēc daudziem pētījumiem var secināt, ka daudzumi parasti nemainās.

Tikmēr ķīmisko vienādojumu jēdziens ir šis apraksts ķīmiskās reakcijas simbolos.

Viņiem piešķirtais ekskluzīvais lietojums ir aprakstīts, kas notiek noteiktā ķīmiskajā reakcijā, no tās sākuma līdz beigām.

Tad vienādojumā tiks ierakstītas reakcijā iesaistīto vielu formulas.

Reaģenti tiks novietoti kreisajā pusē, bet produkti - labajā pusē.

Faktori, kas atšķir šāda veida izmaiņas un atšķirību ar fiziskajām izmaiņām

Pastāv virkne apstākļu, kas ļauj brīdināt, ja notiek ķīmiskas izmaiņas, starp tiem, piemēram, izceļas: krāsas izmaiņas, siltuma absorbcija vai noplūde, gāzes segregācija, atlikuma parādīšanās, smakas izmaiņas, skābuma klātbūtne, magnētiskās, optiskās vai elektriskās īpašības.

Kā mēs jau minējām, ķīmiskās izmaiņas nozīmē vielas rakstura pārvērtības, savukārt, kad izmaiņas notiek tikai uz virsmas, paliekot tur, tās būs fiziskas izmaiņas.

Viskonkrētākais un pārliecinošākais veids, kā noskaidrot, vai mēs saskaramies ar fiziskām vai ķīmiskām izmaiņām, ir novērot, vai, radot izmaiņas, parādās jaunas vielas, vai, ja tā nav, pazūd jau esošā viela, ja tā notiek, tad tās ir izmaiņas ķīmiska viela, un, ja gluži pretēji, sastāvdaļās nav izmaiņu, tās būs fiziskas izmaiņas.

Degšana un korozija, visbiežāk sastopamās ķīmiskās izmaiņas

Degšana ir ķīmiskās reakcijas veids, ko ļoti bieži novēro un kas īpaši izceļas ar ļoti svarīgas enerģijas izdalīšanos gan gaismas, gan siltuma ziņā un kuras vispopulārākā vizuālā izpausme ir uguns.

Ir stingri, ka jebkurā degšanā iejaucas degošais elements, kas būs degviela, un, no otras puses, tas, kas izraisa degšanu, kas tiek apzīmēts kā oksidējošs.

Starp visbiežāk atkārtotajām degvielām atrodami organiski materiāli, kuriem ir gan skābeklis, gan ūdeņradis.

Savukārt korozija, kas ir vēl viens ķīmisko izmaiņu piemērs, sastāv no nodiluma vai pakāpeniskas iznīcināšanas, no kā cieš kāds materiāls.

Metālos, piemēram, dzelzs, tas ir viegli novērtējams, jo to īpašības zaudē vai tiek pasliktinātas, pateicoties mijiedarbībai ar barotni, kas notiek dabiski, un metāls tiek oksidēts.

Ja metāls ir porains, to var pilnībā iznīcināt.

Ar šīm izmaiņām jums jābūt ļoti uzmanīgiem, jo ​​tās var izraisīt piesārņojumu vai nopietnus negadījumus.

Starp visbiežāk sastopamajiem faktoriem, kas atbrīvo koroziju, jāmin atmosfēra un ūdens, kas nonāk saskarē ar metālu, piemēram, korozija biežāk notiek vietās, kur pārsvarā ir mitrums un sāls, piemēram, pludmales zonas.

Jo augstāka temperatūra, jo lielāka korozija.

Lai gan no tā nevar izvairīties, ja dažu materiālu koroziju var samazināt, izmantojot lakas, krāsas vai lakas, kas tos aizsargā.