Jēdziens, kas turpmāk skars mūs, ir saistīts ar matemātikas jomu, savukārt šai zinātnei vienādojums ir tāds , kurā parādās vismaz viens nezināmais, jo to var būt vairāk, un tas ir jāatklāj, lai sasniegtu izšķirtspēja.

Tagad vienādojumam ir tādi elementi kā: locekļi, kas ir katrs no algebriskajiem izteicieniem, tas ir, zināmajām vērtībām, un, no otras puses, nezināmie, kas ir tikai tās vērtības, kuras jāatrod. Veicot dažādas matemātiskas operācijas, mēs varēsim uzzināt nezināmos datus.

Zināmās vērtības, kas norādītas vienādojumā, var sastāvēt no skaitļiem, mainīgiem lielumiem, konstantēm vai koeficientiem, savukārt nezināmās vai nezināmās vērtības tiks simbolizētas no burtiem, kas divkāršo vērtību, kas vēlāk būs zināma.

Ar piemēru mēs to redzēsim skaidrāk: 10 + x = 20 . Šajā vienkāršajā vienādojumā skaitļi 10 un 20 ir vērtības, kuras mēs zinām, un x, kuras mēs nezinām un kuras mums jāzina. Izšķirtspēja būtu šāda: x = 20 - 10, tātad x = 10. Vienādojuma nezināmais lielums būs 10 .

Ir dažādi vienādojumu veidi, algebriskajos vienādojumos atrodas attiecīgais tips, kas ir pirmās pakāpes vienādojums vai lineārais vienādojums . Tas ir vienādojuma veids, kas paredz tikai mainīgā pievienošanu un atņemšanu pirmajai jaudai.

Viena no vienkāršākajām šāda veida vienādojuma formām ir: y = mx + n (Dekarta sistēmā tās tiek attēlotas ar līnijām), tad m būs slīpums un n ir punkts, kurā līnija šķērso y asi ... 4 x + 3 y = 7.